Bargobiras- ja sihkarvuođaossodat

Bargobiras- ja sihkarvuođaossodaga ovddasvástádussuorgái gullá bargoriekti, bargobiras ja sihkarvuohta Norgga bargoeallimis, nannámis ja Norgga nannánjuolggis.

Ossodaga ovddasvástádus lea hálddašit bargobiraslága ja dasa gullevaš láhkaásahusaid ja ovttaskas mearrádusaid petroleumlágas, DBS-láhkaásahusain ja bargonággolágain. Ossodaga bargui gullá politihkaovddideapmi, njuolggadusat, hálddašeapmi ja máhtu ovddideapmi bargoeallima iešguđet beliid hárrái, nu mo bargoáigi, virgesuddjen, vuogádatlaš dearvvašvuođa-, biras- ja sihkarvuođabargu (DBS), searvadahtti bargoeallin, oassebeliid ovttasbargu, mieldoaibman ja mielmearrideapmi, bargorihkolašvuođa unnideapmi, eahpeduođalašvuođa ja dan ahte muhtun joavkkuin leat heajut bargoeavttut go earáin. Ossodagas lea maid ovddasvástádus luopmolágas ja njuolggadusain, mat muddejit mielmearrideami fitnodatlágain (selskapslovgivningen).

Bargoriekti ja DBS gullet EES-soahpamuššii, ja EU/EES-bargu lea danin mávssolaš oassi ossodaga barggus. Ossodagas lea maid ovddasvástádus Norgga oktavuođas Riikkaidgaskasaš bargiidorganisašuvnnain (ILO), raporteren- ja čuovvulanovddasvástádus Eurohpá sosiálalihtus (Den europeiske sosialpakt) ja áigeguovdilis ON-konvenšuvnnain.

Ossodagas lea etáhtastivrenovddasvástádus Bargobearráigeahču, Petroleumgeahču ja Stáhta bargobirasinstituhta ovddas ja hálddahuslaš ovddasvástádus Riikkasoabaheaddji ja Bargorievtti ovddas. Bargobiras- ja sihkarvuođaossodagas lea viiddis ovttasbargu eará aktevrraiguin, nu mo bargoeallima oassebeliiguin, eiseválddiiguin, dutkan- ja gealbobirrasiiguin jna.

Ossodat lea organiserejuvvon bistevaš sekšuvnnaid haga, das leat baicce fágajoavkkut ja ossodatdirektevrrat, geain lea fága- ja bargiidovddasvástádus.